4 ieteikumi, kā salabot bojātu jumtu

Atsevišķos gadījumos bojājumus iespējams novērst bez profesionāļu palīdzības, taču ir situācijas, kad jumta remonts jāuztic zinošam mesitaram. Kā salabot jumtu, ņemot vērā radušās problēmas, lasiet turpinājumā.

• Problēmas ar skursteņiem. Viena no izplatītākajām ķibelēm, kas piemeklē māju saimniekus, ir nepareizi uzstādīts skurstenis, nekvalitatīvu materiālu izvēle un nolietojusies skursteņa un jumta savienojuma vieta. Eksperti iesaka, ka visbiežāk šādu problēmu var novērst, aizsmērējot problemātiskās vietas. Lai to izdarītu, iespējams izmantot bitumena mastiku vai lentas un silikonu, taču jāņem vērā, ka šis ir īstermiņa risinājums tuvākajam pusgadam. Savukārt, izvēloties sintētisko šķiedru smērvielas, rezultāts turēsies ilgāk. Izmantojot mastikas, iespējams uz brīdi novērst nepareizi iestrādāta skursteņa problēmas. Ja jumts ir sācis tecēt tādēļ, ka savienojuma vietā izmantoti nekvalitatīvi vai darbam nepiemēroti materiāli, pieslēguma vietu būtu ieteicams veidot no jauna. Taču tā vietā var arī izmantot papildu uzlikas un hidroizolācijas materiālus, lai noslēgtu problemātiskās vietas.

• Tāpat jumtu problēmas var radīt arī citas savienojumu vietas, piemēram, tur, kur jumts pieslēdzas sienai, kores un arī stūri, īpaši sarežģītākās konstrukcijās. Lai atrisinātu šādus bojājumus, būtu nepieciešams izlabot un atjaunot pieslēguma vietu. Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst objektiem, kas uzstādīti uz jumta – antenas, vējrāžus utt. Tāpat jāpārliecinās, kādā stāvoklī ir terašu savienojumi. Laika apstākļi var veicināt to plaisāšanu, tādēļ, ja konstatēti bojājumi, tie pēc iespējas ātrāk ir jālikvidē.

• Vēl viena no problēmām, ar kuru sastopas ēku īpašnieki, ir jumtu mehāniskie bojājumi. Tie var rasties gan lietus un vēja dēļ, gan arī tāpēc, ka ir bijusi nepieciešamība kāpt uz jumta, un pārvietošanās rezultātā ir radušies bojājumi, piemēram, ieplaisājis dakstiņš, metāla loksne vai šindelis. Šādas problēmas ir jānovērš pēc iespējas ātrāk, salabojot konkrēto vietu vai arī, nomainot bojāto detaļu. Ar dakstiņu jumtiem šāds process būs diezgan vienkāršs – atliek tikai izņemt saplīsušo dakstiņu un nomainīt pret jaunu. Lai šādās situācijās nebūtu jāuztraucas par to, kur dabūt detaļu, ar ko aizvietot, ir labi, ja mājās palikuši pāris gabali no jumta seguma, kurus nepieciešamības gadījumā var izmantot. Jo ātrāk bojātās vietas tiks salabotas, jo mazāks būs risks, ka mitrums varētu nonākt jumta konstrukcijā un sākt tecēt no griestiem vai gar sienām. Dažkārt šādu problēmu var konstatēt tikai pieredzējis jumtu meistars, jo var gadīties, ka sākumā nemaz nevar redzēt to, ka ūdens jau ir nonācis zem jumta seguma.

• Ja ēkai ir uzstādīts metāla jumts, pastāv korozijas, krāsas lobīšanās un balēšanas risks. Konstatējot šādus pārklājuma bojājumus, pēc iespējas ātrāk ir jāveic jumta remonts, izmantojot virsmai atbilstošu krāsu. Labojumus var veikt, izmantojot nelielu otu. Jāizvērtē, cik dziļš ir bojājums. Ja tas nonācis līdz gruntējuma kārtai, pietiks ar vienu krāsas slāni. Taču, ja bojājumi ir dziļāki, līdz cinka kārtai, vajadzēs divus krāsas slāņus. Korozija mēdz skart arī jumta lokšņu malas. Arī tās iespējams pārkrāsot, ja tas nepieciešams. Ja ir pieņemts lēmums par visas jumta virsmas krāsojuma atjaunošanu, vajadzētu pārbaudīt lokālos bojājumus. Ievērojamu problēmu gadījumā ieteicams sazināties ar jumtu meistaru, kas palīdzēs izlemt, kā problēmu labāk atrisināt.